VISBIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI PAR MEDĪBU SUŅU APMĀCĪBU

Kas ir putnu suns un kas tam jāprot darīt?

Putnu suņi tiek iedalīti divās grupās - salu suņi (piemēram, pointeri, seteri) un kontinentālie putnu suņi (piemēram, ungāru vižlas, vācu īsspalvainie putnusuņi u.c.). Kontinentālie putnu suņi ir universāli un tiem jāspēj strādāt gan ar augšējo, gan apakšējo ožu, kā arī paredzēti darbam uz ūdens, proti, medījuma atrašanai un atnešanai. 

Iedzimto darba spēju pārbaudēs (jaunsuņu pārbaudēs) tiek pārbaudīta suņa spēja strādāt ar visiem šiem uzdevumiem.

Kā pareizi izvēlēties audzētavu, lai iegūtu šķirnei stbilstošu medību suni?

Izveidot medību šķirni ir ilgstošs, laikietilpīgs, rūpīgs un pārdomāts darbs, kur tiek atlasīti labākie šķirnes pārstāvji. Vaislas darbā tiek ņemtas vērā eksterjera un darba īpašības. Ir tautas, kurās medības ar medību suni ir neatņemama kultūras daļa. Gandrīz katra sevis cienoša valsts un pat reģioni uzskata par goda lietu izveidot lielisku medību suņu šķirni. Škirnes atšķiras  pēc eksterjera un  darba īpašībām. Ir pierādīts, ja sunī netiek attīstīti un darbināti medību instinkti, tad jau dažās paaudzēs instinkti izzūd. Šāda situācija ir novērojama audzētavās, kur uzsvars tiek likts tikai uz suņa ārējo izskatu un netiek ņemtas vērā suņa darba kvalitātes.

Tāpēc pirms izvēlēties kucēnu, būtu labi iepazīties ar audzētāju un audzētavu (rezultātiem izstādēs un darba pārbaudēs, apstākļiem kādos tiek audzēti kucēni, darbības pieredzi kinoloģijā u.c), kucēna vecākiem. Ir svarīgi pavērot kādi ir kucēni pēc rakstura, nervu sistēmas tipa, veselības stāvokļa un tad izdarīt izvēli. 

Ja pašiem nav šadas pieredzes, tad ir iespējams vērsties pēc padoma pie pieredzējušiem suņu īpašniekiem vai doties apciemot audzētavu klātienē un izrunāt visus interesējošos  jautājumus.

Jāsaprot, ka pat vienas škirnes ietvaros suņi var ļoti atšķirties pēc temperament un rakstura, pēc eksterjera un darba īpašībām. 

Mūsu audzētavas uzskats ir, ka vaislas darbā būtu jāpiedalās pieredzējušām un profesionālām audzētavām un vaislas darbs ir jāregulē šķirņu nacionāliem klubiem. 

Kā kucēnu sagatavot treniņiem un darbam uz lauka?

Sākotnēji sunim ir jabūt fiziski labi attīstītam, lai nodarbības uz lauka nebūtu nepierasta lieta un neradītu stresu. 

Saimniekam jāzin, ka pirms uzsākt darboties uz lauka būtu vēlams kucēnam zināt tādas komandas kā: “pie manis (šurp)”, “stop”, ‘aiziet (uz priekšu)” un “nedrīkst”. Ja kucēns  komandas nezin, tās tiek atstrādātas darba procesā uz lauka, bet tad jārēķinās, ka darbs pieprasa papildus pūles.

Kucēnam jābūt socializētam un audzinātam tā, lai vietas maiņa, jauni apstākļi, vide, citu suņu vai cilvēku klātbūtne neradītu stresu.

Ievērojot šos ieteikumus, darbošanās uz lauka būs interesanta ne tikai sunim, bet arī saimniekam.

Kādāvecumā būtu jāsāk apmācība uz lauka?

Parasti apmācību uz lauka uzsāk 6-9 mēnešu vecumā, bet nav nekas nokavēts arī vēlāk. Agrākā vecumā kucēnu socializē, pieradina pie pastaigām dažādos apstākļos un iemāca elementāras paklausības komandas.

Tas cik daudz laika prasīs apmācība un cik ātri atvērsies suņa darba potenciāls, ir atkarīgs no šķirnes īpatnībām, iedzimtām īpašībām un nervu sistēmas tipa. Regulāri strādājot ar suni uz lauka, ir iespēja paātrināt medību instinktu attīstību.

Uzmanību: dažreiz kucēni agrīnā vecumā, balstoties uz instinktiem, lieliski “pointē” (norāda uz medījumu), par ko saimnieki ir ļoti priecīgi un tāpēc neuzskata par vajadzīgu šo spēju tālāk attīstīt un darboties. Tas ir kļudains pieņēmums un vēlāk var prasīt papildus pūles.

Kucēns, strādājot uz lauka, nevēlas attālināties no saimnieka. Ko darīt?

Lēna un nedroša meklēšana parasti ir raksturīga flegmātiska un melanholiska tipa suņiem, bet tāpat tam par iemeslu var būt tas, ka kucēns nav pietiekami socializēts un atrašanās jaunā vietā un vidē var radīt stresu, kas saistīta ar nevēlēšanos attālināties no saimnieka. Tāpēc pirmajās  apmācības reizēs būtu vēlams sniegt kucēnam labu emocionālo fonu, iedrošinot un atbalstot to.

Suns skrien pārāk tālu, zaudē kontaktu, neklausa saimnieku. Kā novērst?

Šāda uzvedība ir tioiska holērsikas nervu sistēmas tipa suņiem. Par iemeslu tam var būt arī nepietiekama paklausības apmācība vai arī suns ilgstoši nav bijis uz lauka un ir izlutināts (kaut iepriekš ir bijis labi apmācīts). Tāpēc apmācību būtu vēlams veikt regulāri, t.sk. mājās un ikdienas pastaigās. No pirmajām nodarbībām uz lauka ir jādod sunim saprast, ka saimnieks un suns ir tandēms, kas viens otru papildina un darbojas kā viens vesels. 

Putna dzīšana ir visbiežāk izplatītā kļuda darbā uz lauka. Kā neprovocēt šādu suņa uzvedību un un kā to novērst?

Putna dzīšana darba pārbaudēs tiek uzskatīta par rupju kļūdu, kā rezultātā suns tiek diskvalificēts un paliek bez darba vērtējuma. Medībās tas ir svarīgs drošības aspekts, lai veiksmīgi izdarītu sekmīgu šāvienu.

Iemesls tam, ka suns dzenas pakaļ putnam ir instinktos balstīta vēlme noķert medījumu. Suns pēc savas būtības ir plēsējs. Putnu suņi daudzu desmitu gadu darba un selekcijas ruzultā ir izveidoti tā, ka pirms noķert medījumu, tie pirms tā apstājas savdabīgā veidā (pointē) un mednieki šo īpašību izmanto, jo tādējādi suns norāda uz to kur atrodas medījums.

Vienkāršākais veids kā apstādināt suni ir dot komandu “stop”, “stāvēt”, “gulēt” u.c tājā mirklī, kad paceļas putns. Parasti tas ir iespējams ar suņiem, kas labi izpilda paklausības komandas. Bieži nepieredzējuši mednieki vai suņu saimnieki paši ar savu rīcību provocē sunī vēlmi dzīties pakaļ putnam. Tāpēc ir svarīgi jau sakotnēji vērsties pēc pieredzējuša trenera, lai sunim izveidotos pareizs priekštats par darbību secību. Sākotnēji putns tiek atrasts, tālāk  norādīts uz putnu (points), pielavīšanās, putna pacelšana. Pēc putna pacelšanas sunim jāpaliek uz vietas, lai mednieks varētu izdarīt droši šāvienu (neapdraudot suni) un tikai pēc putna nomedīšanas tiek dota komada atrast un atnest medījumu. Svarīgi ir nešaut putnu mirklī, kad suns dzen, sunim jāsaprot, kad šādi rīkojoties pie medījuma netikt.

Taču vēlme dzīt putnu ir laba īpašība, kas liecina par azartu. Sliktāk ja nav azarta un vēlme atrast medījumu.

Vai var mācīt jaunam sunim atnest nomedītu putnu pirms iemācīts “pointēt”?

Mācīt atnest un padot medījumu jaunam sunim var un vajag, taču sunim jāspēj atšķirt dzīvu putnu no nomedīta  un attiecīgi rīkoties. 

Vai ir normāli, ja suns baidās no šāviena troķšņa?

Normāli tā tam nebūtu jābūt. Ja medību suns baidās no šāviena, šāds suns medībās nav izmantojams. Suns pie šāviena un dažādiem trokšniem jāpieradina pakāpeniski un no mazotnes.

Jaunsuņu pārbaudēs reakciju uz šāviena pārbauda jau testa sākumā un, ja reakcija nav adekvāta, suns tālāk pārbaudēs netiek pielaists vai atstāts bez vērtējuma. 

Atbildīgas audzētavas vaislā neizmanto suņus, kuriem novērojamas bailes no šāviena, jo šī arī ir viena no īpašībām, kas var tikt nodota no paaudzes paaudzē. Tāpēc bieži jau maza kucēna vecumā, audzētavās kucēni tiek pieradināti pie šāviena un dažādiem trokšniem. Vēlāk tas atvieglos darbu un dzīvi jaunajiem kucēna saimniekiem medībās un sadzīvē, piemēram, salūta laikā. 

Bailes no šāviena var rasties sunim arī dzīves laikā. Tam par iemeslu var būt nepareizas asociācijas par lietām un notiekošo. Atkarībā no iedzimtības un nervu sistēmas tipa ir iespējams suņa reakciju uz šāvienu koriģēt.

Vai labāk savu suni trenēt pašam vai uzticēt pieredzējušam speciālistam?

Daudziem jauniem suņu īpašniekiem rodas jautājums, kā trenēt savu suni. Ja saimnieks ir izlēmis to darīt pats, tad jābūt labām teorētiskām zināšanām, vēlama arī iepriekšēja pieredza, daudz brīva laika, vieta, kur to darīt, putni ar ko veikt apmācību. Jo vairāk kucēns darbosies un biežāk būs uz lauka, jo labāks rezultāts. Vislielākais prieks un lepnums ir darboties ar savu suni pašam un būt gandarītam par to, ka tieši pats saimnieks ir tas, kurš atver kucēnam jauno, piedzīvojumiem pilno pasauli, proti, ļauj sunim darīt to, kam kam tas sākotnēji būs paredzēts. Ir interesanti vērot pirmos kucēna soļus, pirmās neveiksmes un izdošanos. 

Lai neveiksmju un neizdošanos būtu mazāk, tomēr ieteicams būtu izmantot pieredzējušu palīgu, kas savlaicīgi spēj novērst kļūdas, dalītos pieredzē, ieteiktu kā rīkoties, lai atrāk sasniegtu labāku rezultātu. Labot kļūdas ir sarežģītāk un laikietilpīgāk, nekā novērst tās apmācības sākumā.

Medību suņu apmācība ne vienmēr ir ātrs un vienkāršs process, taču sniedz daudz prieka abiem - sunim un saimniekam. Lai izdodas!

LATVIJA, 2020. GADS

LATVIJA, 2019. GADS.  ARĪ ZIEMĀ IR KO DARĪT

LATVIJA, 2019. GADA RUDENS

LATVIJA, 2019. GADA VASARA

IGAUNIJA, 2019. GADS, ARĪ PAŠI MAZĀKIE MĀCĀS AR PRIEKU

UNGĀRIJA, 2019. GADS, "FREE JAZZ" VIŽLAS DARBA SPĒJU PĀRBAUDĒS

IGAUNIJA, 2019. GADS

LATVIJA, 2012. GADS. APMĀCĪBAS KOPĀ AR DRAUGIEM NO UNGĀRIJAS